Kā padarīt darbu ar lentzāģi efektīvāku un drošāku?

Saturs:

1. Ekspluatācijas noteikumi
2. Tehnikas apkope
3. Aprīkojuma izvēle

Koka lentzāģis ir viens no galvenajiem galdnieka, griezēja vai mēbeļu meistara instrumentiem. Ražošanas uzņēmumi un privātās darbnīcas ar šiem zāģiem gūst vienlīdzīgus panākumus. Daudzi koka, plastmasas un putuplasta sagatavju darbi tiek veikti tikai ar lentzāģiem, jo šī veida zāģi ir visefektīvākie. Lentzāģu uzstādīšana kokapstrādes ražošanā paceļ šo nozari jaunā līmenī. Lentzāģa iegāde privātai darbnīcai ir liels solis – rezultātā uzņēmējdarbība nesīs vairāk peļņas.

Protams, darbgaldu iegāde ir tikai pusceļš. Katrs meistars grib sasniegt augstus rezultātus. Vai zināt, ka šajā gadījumā ne vienmēr galvenais ir pats zāģis? Daudz kas ir atkarīgs no darbgalda lietošanas noteikumu ievērošanas, kā arī no pareizi izvēlētiem izejmateriāliem. Šajā rakstā lasiet par to, ko jāprot, jāzina un jālieto, lai izpildītu izvirzītos uzdevumus, ievērojot normas un plānus. 

Ekspluatācijas noteikumi

Pirmais un galvenais nosacījums, kas jāievēro lentzāģa operatoram, ir izlasīt rokasgrāmatu, kura ir pievienota katrai ierīcei. Tajā ir aprakstītas konstruktīvās īpatnības, uzstādīšanas metodes, pamatoperāciju izpildes process un cita darbam svarīga informācija.

Darba vieta ir kā meistara seja. Pareizi organizēta darba vieta ir drošības ķīla, komforts, kā arī tādā veidā tiek uzlabota darbgalda ekspluatācijas efektivitāte.

• Uzturiet tīrību un kārtību. Īpašu uzmanību pievērsiet darbagalda darbvirsmai – uz tās nedrīkst atrasties lieki priekšmeti, piemēram, rokas un mērinstrumenti, kā arī zāģskaidas un sagatavju gabali. Nelabvēlīgu apstākļu ietekmē sagatavju gabali var nolidot nost un traumēt operatoru.
• Grīdai, uz kuras uzstādīts lentzāģis, jābūt līdzenai un neslīdošai, lai ierīce nešūpotos (tādējādi samazinot zāģēšanas precizitāti), bet pats meistars nejauši nepaslīdētu un nenokristu. Vislabāk ir novietot blakus zāģim paklājiņu no gumijas vai plastikāta.
• Apgaismojums. Īpaši labi ir jāapgaismo zāģa plātnes un sagataves saskares vieta, kā arī visi tehnikas vadības elementi. Sajaucot kādu pogu vai arī neievērojot uz brusām esošās atzīmes, var tikt nodarīti neatgriezeniski bojājumi sagatavei dažu sekunžu laikā. Strādāt labā apgaismojumā ir daudz patīkamāk un ērtāk, un arī acīm ir mazāka slodze.
• Arī klimatiskajiem apstākļiem ir liela nozīme. Palielināts mitruma līmenis ir visizplatītākais īssavienojuma un metāla daļu korozijas cēlonis. Savukārt zemas temperatūras divas reizes palielina skriemeļu un zāģa plātnes nodilumu. It īpaši tas attiecas uz sadzīves ierīcēm. Lietot lentzāģi ziemā ārpus telpām ir neprātīgi. Tādus ekspluatācijas nosacījumus iztur tikai profesionāli lielgabarīta darbgaldi uzņēmumos.

Kājas un rokas veselas. Drošības noteikumi – tēma, kurai daudzi mājas meistari nepievērš uzmanību. Neskatoties uz apgalvojumu, ka lentzāģis ir visdrošākais no visiem zāģēšanas darbgaldiem, tomēr nolaidība darbā var maksāt ļoti dārgi. Tas nav cirkulārais vai ķēdes zāģis, kas darbojas uz augstiem apgriezieniem un paši raujas ārā no rokām, lentzāģis ir nopietns aprīkojums ar ļoti asām un ātrām detaļām. Bet ir vērts ievērot tikai dažus noteikumus, un nekādas briesmas vairs nedraud. 

1. Pirmkārt, meistaram ir jāstrādā cieši pieguļošā apģērbā, jānoņem visi gredzeni, pulksteņi un ķēdītes, kā arī gari mati jāsasien astē, vai arī jānoslēpj zem cepures, lai tie nejauši neieķertos rotējošajās detaļās.
2. Otrkārt, nedrīkst novērst uzmanību. Aiz muguras esošie cilvēki ar saviem padomiem var būt kā potenciāli draudi drošībai.
3. Treškārt, cimdu lietošana ir nepieciešama tikai tad, ja notiek darbgalda uzstādīšana, precīzāk – darbs ar asajām zāģa plātēm. Pats zāģēšanas process notiek bez šo priekšmetu aizsargekipējuma.  
4. Ceturtkārt, brusās, kuras apstrādā, nekādā gadījumā nedrīkst būt skavas, naglas vai zari. Pretējā gadījumā jūs riskējiet radīt acu ievainojumus vai arī radīt darbgalda aprīkojuma bojājumus.
5. Piektkārt, ja sagatave ir ieķērusies – nevajag to uzreiz censties dabūt ārā. Apturiet darbgaldu, novērtējiet zaudējumu apmēru un nosprostošanās iemeslu un tikai tad, nodrošinieties ar visu nepieciešamo, lai izņemtu sagatavi no lentes apakšas.
6. Sestkārt, jo drošāk tiek turētas sagataves darba laikā, jo mazāka varbūtība, ka detaļa nolēks, atlēks uz uzkritīs meistaram.
7. Pēdējais visbiežākais un acīmredzamākais bojājums ir roku nokļūšana zem griešanas elementa. Tas nav tikai nepatīkami, bet arī grūti labojams. Šādos gadījumos visbiežāk cieš kauli, kas tiek sadragāti un pēc tam tie grūti saaug. Sargiet savas rokas, tās jūs baro vistiešākajā nozīmē.

Tehnikas apkope

Jebkurai iekārtai ir jāveic pareiza apkope, neskatoties uz to vai tas ir figūrzāģis vai kokapstrādes komplekss no vairākām darbstacijām. Arī lentzāģim ir nepieciešama pareiza apkope. Uz to attiecas:

• Tehnikas darbspējas pārbaude kopumā un atsevišķos punktos. Vai viss ir pareizi savienots un pārvietojas vajadzīgajā virzienā. Vai skriemeļi nav vaļīgi, cik cieši turas visi stiprinājumi. Šādas pārbaudes tiek veiktas gan pirms, gan pēc lietošanas.
• Iestatīto uzstādījumu pārbaude. Šajā gadījumā izmantojiet ekspluatācijas instrukciju. Tur ir detalizēti norādīti visi regulatori un to nepieciešamās pozīcijas darbību veikšanai. Turklāt ir jāpārbauda arī rūpnīcas uzstādījumi (piedziņas siksnas spriegojums, balstu uzstādīšana u.c.), jo ar laiku tie var izkustēties.
• Tīrīšana pēc darba – neatņemams lentzāģa apkopes posms. Pēc tam, kad esat atstājuši darbgaldu, uz tā nedrīkst atrasties netīrumi, zāģskaidas, sagatavju gabali un citi atkritumi. Tīrīšanai izmantojiet birstītes un mīkstos šķīdinātājus.
• Regulāra apkope būs drošības un ierīces pareizas ekspluatācijas ķīla. Izveidojiet pārbaužu grafiku un neuztraucieties par pēkšņiem darba pārtraukumiem.
• Piederumu integritāte ir atsevišķa tēma. Katrai zāģa plātnei ir metināta šuve, un tā nedrīkst izkustēties ne par milimetru, citādi pastāv briesmas, ka aprīkojums tiks sabojāts nākamās lietošanas laikā. Tāpat nav ieteicams lietot skavas un strādāt ar saliektiem zāģa zobiem. Ja tādi ir, vai nu jāuzasina zāģa plātne vai arī ir jānomaina jauna.
• Vēl bez ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanas ir viens svarīgs moments, kas ietekmē darba efektivitāti. Tā ir kvalitatīvas un piemērotas zāģa plātnes izmantošana. 

Aprīkojuma izvēle

No lentes zāģa plātnes biezuma ir atkarīgi aptuveni 70% efektivitātes. Aprīkojuma ekspluatācijas laiks vidēji ir 140-160 stundas.

Lai izvēlētos vajadzīgo plātni, sākumā pievērsiet uzmanību ražotājam. Jebkurš aprīkojums vislabāk sadzīvo ar tā paša zīmola papildaprīkojumu. Tieši tad tiks sasniegti visu veicamo uzdevumu visaugstākie rezultāti. 

Ir jāņem vērā arī izgatavošanas materiāls. Kokapstrādē tas var būt instrumentāls tērauds ar cietu sakausējumu, kas ilgi saglabājas ass un ir izturīgāks, bet ar to nevar veikt uzlabojumus un atkārtotu asināšanu. Otrs materiāla veids ir mīkstais niķeļa tērauds. Tā ir daudz pakļāvīgāka plātne, un to var izlabot, asināt, mainīt zobceļus un pat atkārtoti sametināt plīsuma gadījumā. 

Tiek ņemts vērā arī zobu skaits. Jo vairāk tie ir, jo līdzenāks veidosies griezums. Precīzs zobu skaits vienā collā (TPI) var būt no 3 līdz 24.

Pašas rupjākās plātnes (3 TPI) tiek izmantotas darbgaldiem lielajos sagatavošanas uzņēmumos. Tās lieto, lai sazāģētu lielus baļķus, kuru izmēri ir līdz 8”.

Lai izvietotu mazāka gabarīta sagataves (¾”) noderēs aprīkojums 4 TPI. Detaļas pēc zāģēšanas bieži slīpē ar plātni 14 TPI.

Privātajā darbnīcā lietotajam zāģim visoptimālākā būs plātne 8 TPI. Ar šo plātni veiktie griezumi ir pietiekami gludi, lai varētu iztikt bez papildu slīpēšanas. Daži 8 TPI vietā izvēlas 6 TPI, bet tas var izraisīt sarežģījumus: samazināt veiktspēju, darba laikā parādīsies vibrācija un samazināsies kontrole pār darbību izpildi.

Katrai zāģa plātnei ir tā saucamie zobceļi. Tiem ir jābūt pareizi piemeklētiem, pretējā  gadījumā aprīkojums tiks ātri sabojāts, un darba efektivitāte būs zema. Lai noteiktu, vai lentai ir pareizs zobceļš – paskatieties uz skaidām. Tām ir jābūt siltām (!) un viendabīgām. Ja skaidas ir pārāk karstas, tad zobceļš ir par mazu, ja skaidas ir nelīdzenas, it kā būtu sarautas, tad zobceļš ir pārāk liels. Vēl bez šīs tautas metodes tiek izmantotas arī speciālas ierīces, kas precīzi mēra zobceļu. Tādas ierīces tiek izmantotas rūpnieciskajā ražošanā. 

Izdarot pareizo izvēli attiecībā uz aprīkojumu, jūs paši nodrošināsiet ražošanas pieaugumu. Nežēlojiet tam līdzekļus un jūs saņemsies atpakaļ daudz vairāk, nekā iztērējāt. Jebkurš meistars, neatkarīgi no profesionalitātes līmeņa, atzīs, ka taupīt uz lentzāģa aprīkojumu ir muļķīgi. 

Ja jūs esat šīs iekārtas laimīgais īpašnieks, tad jau esat spējis novērtēt to. Lentzāģa lietošanai nav vajadzīga ilgstoša mācīšanās un sarežģīta tehniskā apkope. Pat eļļošana tai nav nepieciešama. Atbilstoša darba galda izvēle nesagādā grūtības. Par to sīkāk ir aprakstīts vienā no citiem mūsu rakstiem ”Kā izvēlēties lentzāģi?". Sazinieties ar mūsu menedžeriem un viņi atbildēs uz interesējošiem jautājumiem. Viņi sniegs konsultācijas par jebkuru jautājumu par darbgalda izvēli un izejmateriāliem.